SITE MEKLĒŠANA

Kas ir fable: no Ezopa līdz mūsdienām

Sākotnēji no cilvēkiem

kāda ir fable

Jūs varat runāt par glaimi ļoti ilgu laiku kālai apgalvotu, ka gan tie, kas mīļotāji, gan tie, kas "pērk" viltus vārdus, abi izskatās muļķīgi un darbojas slikti. Vai arī jūs varat pateikt pasaku par lapsu un sieru. Īsumā, ietilpīgi un labāk jūs neteikšu.

Nelieli pamācoši stāstus par dzīvniekiemilgu laiku parādījās pasaulē: daži no tiem kļuva par līdzībām, bet citi - par fabulām. Ilgu laiku teātra "tēvs" tika saukts par Aesopu (apmēram sesto gadsimtu pirms mūsu ēras), pat ir tāda lieta kā esopijas valoda (allegorija). Bet jaunais pētījums ļauj mums apgalvot, ka visvecākās senās baubles ir Babilonijas-Šumeri, un tikai pēc tam parādījās Indijas un Senās Grieķijas.

Mūsdienu definīcija

Un Aesops, iztecējot cilvēku cienītājus, baudījaalegorija viņa stāstus, nevis tāpēc, ka viņš bija vergu, un tas bija bīstami atklāti runāt, bet tāpēc, ka viņš zināja, ka šāda fabula, un kā tas izgatavots Express. Neskatoties uz to, Aesop ieies vēsturē kā meistars alegorija, viņš pārveidoja žanru fabulas par tautas mākslas literatūrā. Un gadsimtus vēlāk, gandrīz visi subjekti stāstiem izmanto savu darbu citās fabulists.

Un tagad iznākšanas izglītojošais mērķis paliektādēļ šis žanrs attiecas arī uz didaktisko literatūru, kuru aicina mācīt, izskaidrot un mācīt. Uz konkrētu jautājumu: "Kas ir fables?" - Mūsdienu cilvēks atbildēs, ka šis ir neliels izmērs allegorisks darbs verses vai prozas veidā, kur ir pakļautas cilvēku un sabiedrības malas. Šādu stāstījumu varoņi ir dzīvnieki un objekti (cilvēks ir ļoti reti), ietekme uz lasītāju notiek ar komiksu (satīra) un kritikas palīdzību, un mācīšana (galvenā ideja) ir atvasinājums, ko sauc par morāles.

Krievijā viss sākās ar Aesopu

fable analīze
Ja Senajā Grieķijā 600 gadus pirms mūsu ērasJau bija zināms, kāda ir fable, tad Krievijā par viņu mācījās tikai pēc diviem tūkstošiem gadu. Definējot to kā žanrs tika nodots ekspluatācijā sākumā XVII gs Fjodors Gozvinskim tulkojums Ēzopa fabulas krievu. Nākamais fabulas jau var atrast darbā Cantemir, Sumarokov, Khemnitser. Taču jāatzīmē, ka gandrīz visi viņu darbi bija tikai tulkojums un adaptācija darbu citu: paša Ēzopa un La Fontaine, Gellert un Lesinga. Tiklīdz Ivan Chemnitzer padara pirmais mēģinājums izveidot savu fabula, tad paceļ šo tradīciju Dmitrijevs, bet, kad tas pārņēma Ivans Krilovs, pasaules literatūras sapratu, ka šī fabula no pildspalva klasika. Līdz šim, pastāv uzskats, ka Ivan A. fabula kā žanrs tiek paaugstināta tādā augstumā, ka tā veiks gadsimtus notikt pateikt kāds kaut ko jaunu. Par viņa darbu līnijas aprija uz aforismu: ja jūs veikt analīzes fabula, pilnīgi ikviens, kļūst skaidrs, cik lielas fabulists ārpus Krievijas priekšmetus pielāgotas Krievijas mentalitāti, padarot to izpausmes fabula nacionālās īpatnības.

Analīzes īpatnības

fable
Dzejas izrādes analīze ir ļoti atšķirīgano poētiskā teksta analīzes, jo, neskatoties uz ritmu klātbūtni, galvenais šādā darbā ir veidi, kā sasniegt didaktisko mērķi. Fable analīze, pirmkārt, ietver šādus punktus:

- fables (autors, rakstīšanas gads, kura gabals) izveidošana;

- kopsavilkums (galvenā ideja);

- teiciena varoņi (pozitīvi, negatīvi), ko pārraida pēc viņu rakstura;

- izdomājuma valoda (visi mākslinieciskie un izteiksmīgie līdzekļi);

- fables nozīme;

- vai ir izteikumi, kas kļuvuši par sakāmvārpiem vai fāzētiskiem izpausmēm.

  • Reitings:



  • Pievienot komentāru